Kosiva
| Kosiva | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| ŠŠ¾ŃŃŠ² | |||
|
Kosivas iela | |||
| |||
| KoordinÄtas: 48°18ā²56ā³N 25°05ā²54ā³E / 48.31556°N 25.09833°EKoordinÄtas: 48°18ā²56ā³N 25°05ā²54ā³E / 48.31556°N 25.09833°E | |||
| Valsts |
| ||
| Apgabals | Ivanofrankivskas apgabals | ||
| Rajons | Kosivas rajons | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 1565 | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 11,38Ā km2 | ||
| Augstums | 356 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2019)[1] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 8Ā 522 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 743,1/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| MÄjaslapa |
kosivmr | ||
|
| |||
Kosiva (ukraiÅu: ŠŠ¾ŃŃŠ²) ir pilsÄta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Kosivas rajona centrs, huculu apdzÄ«votÄ«bas areÄlÄ.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minÄta 1424. gadÄ kÄ apdzÄ«vota vieta PolijÄ. PilsÄta attÄ«stÄ«jÄs kÄ sÄls ieguves centrs. PÄc Polijas PirmÄs dalīŔanas 1772. gadÄ pilsÄtu iekļÄva Austrijas impÄrijÄ (AustroungÄrijÄ), kur tÄ atradÄs lÄ«dz PirmÄ pasaules kara beigÄm.
PÄc PirmÄ pasaules kara Kosiva iekļÄvÄs jaunizveidotajÄ Polijas valstÄ«. TÄ bija pazÄ«stams kÅ«rorts. 1939. gadÄ, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebruka PolijÄ, un Kosiva tika iekļauta Ukrainas PSR, tomÄr, pirms SarkanÄ armija ieÅÄma pilsÄtu, caur to uz netÄlo RumÄniju evakuÄjÄs Polijas valdÄ«ba. No 1941. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 1944. gada 31. septembrim Kosiva atradÄs vÄcu okupÄcijÄ. VÄcu okupÄcijas laikÄ pilsÄtas ebreji tika iznÄ«cinÄti. PÄc kara poļu iedzÄ«votÄji tika pÄrcelti uz Poliju. No 1991. gada ā neatkarÄ«gÄs Ukrainas sastÄvÄ.
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Kosivas apkaimÄ tika uzÅemtas Dzjana Imou 2004. gada filmas "LidojoÅ”o dunÄu nams" ainas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ukrainas iedzÄ«votÄju skaits 2019. gada 1. janvÄrÄ«; pÄrbaudes datums: 25 jÅ«nijs 2019.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kosiva.
| Å is ar Ukrainu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||
|