Rembrants
| Rembrants van Reins | |
|---|---|
 PaÅ”portrets 1640. gads | |
| Pilnais vÄrds | Rembrandt Harmenszoon van Rijn |
| Dzimis |
1606.Ā gada 15.Ā jÅ«lijÄ Leidene, NÄ«derlandes ApvienotÄ republika (tagad  Ā NÄ«derlande) |
| Miris |
1669.Ā gada 4.Ā oktobrÄ« Amsterdama, NÄ«derlandes ApvienotÄ republika (tagad Ā NÄ«derlande) |
| Tautība | holandietis |
| Nozares | gleznoÅ”ana, zÄ«mÄÅ”ana, gravÄ«ras |
| MÄkslas virziens | baroks |
| SlavenÄkie darbi |
Doktora Tulpa anatomijas stunda (1632) Danaja (1636) Naktssardze (1642) |
Rembrants Harmenszons van Reins (nÄ«derlandieÅ”u: Rembrandt Harmenszoon van Rijn), bieži pazÄ«stams saÄ«sinÄti kÄ Rembrants; dzimis 1606.Ā gada 15.Ā jÅ«lijÄ, miris 1669.Ā gada 4.Ā oktobrÄ«) bija holandieÅ”u gleznotÄjs un grafiÄ·is. Viens no izcilÄkajiem gaismÄnas meistariem pasaules glezniecÄ«bÄ. NÄ«derlandes Zelta laikmeta pÄrstÄvis.
BiogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Rembrants dzimis 1606. gada 15.jÅ«lijÄ LeidenÄ dzirnavnieka Harmena Herritszona fon Reina un maiznieka meitas NÄlthenas fan Zautbrukas Ä£imenÄ kÄ devÄ«tais no deviÅiem bÄrniem. Rembranta dzimtÄ pilsÄta ir Leidene, gleznot viÅÅ” mÄcÄ«jies gan dzimtajÄ pilsÄtÄ, gan AmsterdamÄ. Kad Rembrants pabeidza studijas AmsterdamÄ, viÅÅ” atgriezÄs dzimtajÄ pilsÄtÄ un uzsÄka gleznotÄja karjeru. TajÄ laikÄ viÅÅ” jau bija pÄrspÄjis meistarÄ«bÄ savu skolotÄju PÄ«teru Lastmanu. 22 gadu vecumÄ Rembrants bija kļuvis par Leidenes pieprasÄ«tÄko gleznotÄju, viÅam bija savi mÄcekļi. 1632. gadÄ Rembrants saÅÄma prestižu pasÅ«tÄ«jumu no Nikolasa Tulpa ā slavena anatomijas profesora. Å Ä« glezna nodroÅ”inÄja viÅam tÄlÄkos pasÅ«tÄ«jumus. Miris 1669.gada 4.oktobrÄ«.
Mantojums
[labot | labot pirmkodu]Rembrants radÄ«ja 600 gleznas, 300 skices un aptuveni 1400 zÄ«mÄjumus, viÅa atstÄtais mantojums ir milzÄ«gs, bez tam daļa darbu ir nozuduÅ”i. ViÅÅ” gleznoja gan ainavas, gan aktus, portretus, sadzÄ«ves ainas, dzÄ«vniekus, vÄsturiska un mitoloÄ£iska rakstura tÄlojumus un BÄ«beles sižetus, turklÄt viÅa mantojumÄ ietilpst ap 100 paÅ”portretu, veidojot arÄ« viÅa vizuÄlo biogrÄfiju. Tiesa, daļu darbu nav radÄ«jis viÅÅ” pats, un tos iespÄjams atŔķirt tikai ar jaunÄko tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu.
PersonÄ«gÄ dzÄ«ve
[labot | labot pirmkodu]Rembrants nebija vientuļnieks, Ä£imenÄ viÅÅ” bija devÄ«tais bÄrns. 1634. gadÄ viÅÅ” apprecÄja Saskiju van Uilenburgu (Saskia van Uylenburg, 1612 - 1642) un jau 1635. gadÄ viÅi ievÄcÄs paÅ”i savÄ mÄjÄ, un 1639. gadÄ pÄrcÄlÄs uz mÄju, kura mÅ«sdienÄs pazÄ«stama kÄ Rembrandt House Museum. Rembrantam bija Äetri bÄrni, tomÄr izdzÄ«voja tikai ceturtais un 1642. gadÄ, drÄ«z pÄc dÄla piedzimÅ”anas, mira Saskija, Rembranta sieva. Rembranta dÄlu sauca Titus. TomÄr ilgi Rembrants nesÄroja, viÅa dzÄ«vÄ bija arÄ« citas sievietes ā GÄrtje Dirksa (Geertje Dircx), Henrkje Stofelsa (Hendriskje Stoffels) (viÅa otrÄ sieva). Rembrants pÄrdzÄ«voja savu dÄlu, kurÅ” nomira 1668. gadÄ, atstÄjot meitiÅu.
Darbu īpaŔības
[labot | labot pirmkodu]Rembranta gaismÄnu lietojums ir ļoti Ä«paÅ”s; gaisma - mirdzoÅ”a un kustÄ«ga, bet reizÄ it kÄ krÄslas aizklÄta, tumsa - ļoti dziļa, silta un piesÄtinÄta.
KÄjas operÄcija (1628)
VÄtra Galilejas jÅ«rÄ (1633)
Dzirnavas (1645-1648)
Eiropas nolaupÄ«Å”ana (1632)
SvÄtÄ Ä£imene (Ap 1634)
_-_Alte_Pinakothek_-_Munich_-_Germany_2017.jpg)
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Rembrants.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Rembrants pubhist.com (angliski)
- Rembranta muzejs AmsterdamÄ (angliski), (nÄ«derlandiski)
|
